Osmaņu ceļotājs: fragmenti no Evlijas Čelebi “Ceļojumu grāmatas”

Osmaņu ceļotājs: fragmenti no Evlijas Čelebi “Ceļojumu grāmatas”
Roberta Dankofa un Sūjonga Kima tulkojums angļu valodā un komentāri
Londona: Eland, 2010
 

Evlija Čelebi bija Osmaņu impērijas izcilākais ceļojumu aprakstnieks, kura stilu, vērojuma trāpīgumu un pasaules izjūtas vērienīgumu mēdz salīdzināt ar Pīpsu, Monteņu vai Hērodotu. Stambulā dzimušais Evlija Čelebi sāka ceļot 1640. gadā 29 gadu vecumā (nereti kopā ar sirojošo turku armiju – tādā kārtā viņš, piemēram, nokļuva Bavārijā), un viņa klejošanas prieks nerima gadus četrdesmit – viņš nomira Kairā ap 1685. gadu. Pirmais aprakstu sējums bija veltīts dzimtajai Stambulai, bet pārējie apkopoti desmit pamatīgos sējumos ar nosaukumu “Seyahatname” – “Ceļojumu grāmata”. Evlijas interešu amplitūda bija iespaidīga: arhitektūra, dabas vēsture, protams, reliģija (sevišķi sūfiju tradīcija), politika, valodniecība, mūzika, zinātne un pārdabiskas parādības. Katru piektdienu viņš dievbijīgi nodeklamēja visu Korānu, taču varēja arī pastāstīt par ciltīm, kas bauda seksa priekus ar Nīlas krokodiliem, par brīnumainajiem notikumiem pasaules trapeces mākslinieku saietā, par putnu kapsētu kalna galā Sudānā, kuru regulāri apmeklējot dzīvi spārnotie “sērotāji”, par zoba izraušanu un atkal “pieaudzēšanu” Ungārijā vai, teiksim, kādu kurdu burvi, kura spēkos esot bijis izburt zirgu no baļķu kaudzes. Lūk, tā būtu vērts ceļot.