Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Oļegs Arsenovs
Grigorijs Perelmans un Puankarē hipotēze
Maskava: Eksmo, 2011
Šīs grāmatas iegādāšanās ir vēl viens vārgs mēģinājums saprast, kas tur īsti noticis ar Puankarē un Perelmanu – autors mēģinājis balansēt uz robežas starp romantisku stāstu par matemātikas īpašo lomu cilvēces izziņas procesā un populārzinātnisku lēkāšanu ap lielāko mūsdienu zinātnes sensāciju. Ātrumā pāršķirstījis lappuses un neatradis tur nevienu formulu, es nospriedu, ka iedziļināšanās problēmas būtībā nesagādās grūtības. Tiesa, formulu vietā ir diezgan daudz zīmējumu – sarežģītu, izliektu un samezglotu telpas veidojumu shematiskie attēli ir numurēti un aicinātu paskaidrot tekstā aprakstītos matemātiskās iztēles augļus, taču paskaidrots galu galā nekas netiek. Ir tikai doti vairāki skaidrāki un mazāk skaidri mājieni par to, ka Perelmans ir atklājis pasaules uzbūves dziļākos noslēpumus un viņa atteikšanās saņemt vienu miljonu dolāru prēmijā nav vis ekscentriska trakā zinātnieka untums, bet gan rīcība, kas loģiski izriet no viņa atklājuma.