Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Nomales identitātei
Sastādījusi Inese Paklone
Rīga, Madris, 2005
Rakstu krājums par Latgales kultūru, literatūru, folkloru – nekā kopīga ar banāliem izdevumiem “mana mīļā Latgale (Kurzeme, Vidzeme)”, kas īsti neder pat jaunības sentimentu uzturēšanai. Intervija ar Toporovu, 30. gadu studentes etnogrāfiskā vākuma pirmpublicējums, valodnieku pētījumi. Tālāk rakstu atbilstuoši tam, kas latgaliešu literārās valuodas ortogrāfijā jau ieviests, kaut arī vēl ne visu pieņemts, un kuo es ilguojuos redzēt arī uotras (ja jums tīk – pirmās, juo vēsturiski tā tiešām tāda ir) latviešu literārās valuodas ortogrāfijā: divskani uo, atšķiramu no īsā o un garā ō. Nepiederu pie Pakluones (ja tik viņa nav Paklōne!) ievadā minētajiem rīdziniekiem, kuri radīšanas un attīstīšanas prieka spārnuoti, sacer un lietuo paši savu jaunlatgaliešu valuodu, bet, atzīstuos, kā aizraujuošu enciklopēdisku detektīvstāstu izlasīju latgaliski baltistes Lidijas Leikumas rakstu Latgalīšu raksteiba: nazkod i niule no 34. līdz pat 63. lappusei (līdz ar visu Latgalīšu rakstu volūdys nūsacejumu projektu) – un visu sapratu. Citējuot Ulža Bērziņa spriedumu – par pamācīšanu un baudu man ir lasīt Zālamana sakāmvārdus, atdzejuotus latgaļu valuodā, kas, nuo 20. gadsimta muodesvārdiem savā dzīlē vairāk pasargāta, saglabājusi tik daudz sintaktiskā un morfolōģiskā sprieguma, leksiskā tiešuma, bet baznīcā uzbūvējusi Bībeles tulkuojumiem nepieciešamuo metafiziskuo dimensiju.