Ilmārs Šlāpins

Natālija Kudrjašova "Pionieri varoņi", 2015

Natālija Kudrjašova

Pionieri varoņi, 2015

Пионеры-герои, Наталья Кудряшова

Dīvaina filma, kas tapusi ar Krievijas Kultūras ministrijas atbalstu, savā stilistikā – atklāts ārthauss vai tā dēvētais “autora kino”; īsajā anotācijā tiek runāts par trīsdesmitgadniekiem, kas paspējuši piedzīvot vēlīno padomju marasmu un sabeigt savu domāšanu ar pionieru reliģiskajiem priekšstatiem par pasaules iekārtojumu un cilvēka vietu tajā. Tagad viņi ir izauguši, viss viņiem ir – darbs, dzīvoklis, mašīna –, taču tas viss ir tukšs un pelēks, jo viss gaišais un cerību pilnais palicis tur – padomju bērnībā. Patiesībā filmā viss izskatās mazliet citādi – padomju realitāte ir baisa un pelēka, tajā dzīvo pionieru varoņu kults ar savu nežēlīgo upurēšanas rituālu, klīst baisi nostāsti par ārzemju aģentiem, kas melnās volgās medī padomju bērnus, bet televizors pieprasa nostučīt savu vectēvu par to, ka dzīvoklī tiek dzīta kandža. Trīs galvenie varoņi mūsdienās ir PR aģentūras darbinieks, izstāžu rīkotāja un aktrise, taču viss viņu dzīvē liecina, ka nekas nav mainījies – realitāte ir tikpat baisa un betonpelēka un cerību nebija ne tad, ne arī tagad. Vienīgais, uz ko viņi spēj saņemties, ir upurēt savu dzīvi – negribīgi, nejauši un sāpīgi. Jaunā režisore pati spēlē vienu no varoņiem – aktrisi, kuru cilvēku pūlī pārņem panikas lēkmes. Filmu var izmantot kā propagandas materiālu, lai nosistu vēlmi atgriezties padomju pagātnē. Vai mūsdienu Krievijā.