Mona de Bo "Pag Pag"
RL klausās

Ilmārs Šlāpins

Mona de Bo "Pag Pag"

Mona de Bo
Pag Pag
2012, I Love You Records

Mierīgi visu var paspēt

Mūzikas terapeitiskā iedarbība zināma izsenis – jautra mūzika ielīksmo, ritmiska noskaņo darbam vai kustībai, romantiska sazin kāpēc raisa erotiskas cerības, bet skumjā un bezcerīgā dažkārt liek domāt, ka dzīve, tava personiskā dzīve, nemaz nav tik traģiska, jo re, kur kādam iet vēl sliktāk. Nav brīnums, ka mūsdienu cilvēkam aizvien biežāk noderīga izrādās lēna un gara mūzika, kādu Mocarta laikos nevarēja ne iedomāties. Vēl 20. gs. 50. gados populāra skaņdarba standarts bija divarpus minūtes, vēlams – raitā deju solī. Pagājušā gadsimta nogalē notikušās izmaiņas mūzikas ierakstu nesēju formātos un līdz ar to arī iespējās ierakstīt garākus skaņdarbus noveda pie loģiska iznākuma – mūzika kļuva lēnāka un mierīgāka, mūziķiem parādījās vairāk laika kaut ko pateikt līdz galam, vairāk laika izdomāt līdz galam. Mona de Bo konsekventi iet nesteidzīgu pārdomu virzienā, un mūzika, kas koncertos satricina ar spēku un skaļumu, mājas apstākļos atver jaunas, dziednieciskas iespējas. Centrā joprojām ir ģitāras vienmērīgā elpošana, kas apšļāc klausītāju kā vētras šļakatas jūrā, un ārkārtīgi precīzā bungu partija, kas palēnina sirdi un droši vien arī nervu impulsu ātrumu. Klausītājs, kas grib pārtraukt savu ierasto ikdienas steigu un nepabeigto darbu gūzmu, var izmantot viņu jaunāko albumu tieši šādiem mērķiem – nomierināties un saprast, ka visu var paspēt. Ja vien ir kaut kas tāds, ko ir vērts paspēt. Lietot uzmanīgi – normālai sirdsdarbībai ar astoņpadsmit sitieniem minūtē varētu būt par maz.