Mitjkovskije tanci

Ilmārs Šlāpins

Mitjkovskije tanci

Mitjkovskije tanci
2002, CD Media records

Žanrs: Ēst, tāpat kā dzīvot, vajag lēti un neveselīgi

Dmitrija Šagina (Mitjkas) radītā estētiski filozofiskā kustība oriģinalitātes, ietekmes un dzīvotspējas ziņā ir salīdzināma vienīgi ar dadaistu paveikto revolūciju pagājušā gadsimta sākumā. Saujiņa pagrīdē iedzītu un nodzērušos brīvmākslinieku 70.-80. gadu mijas Ļeņingradā radīja leģendu, kas turpina dzīvot, iemiesojusies gleznās, grafikā, literatūrā, kino un multiplikācijā, modē, mūzikā un, pats galvenais, — noteiktā pasaules uzskatā un pat dzīvesveidā. Strīpainajos jūrnieku kreklos, vateņos un ausainēs tērptie bārdainie un iereibušie neveiksminieki par savu morālo arhetipu izvirzīja Ikaru (lietojot valodā maksimāli daudz deminutīvu, viņi to dēvēja par Ikarušku) — savā pirmajā un vienīgajā lidojumā kritušo ideālistu. Viņu kategoriskais imperatīvs iemiesojās uzvedības modelī, kas paredzēja glābt aiz borta slīkstošo sievieti, ielecot jūrā un pašam uz vietas nogrimstot. Viņu dvēseliskais naivisms un pašironija ir tik spēcīgi, ka pārliecina pat tad, ja dziesmu teksti sastāv vienīgi no padomju kulta filmu citātiem, bet mūzika — no lētos sintezatoros iebūvētajām melodijām. Absolūti nevajadzīgs un tāpēc skaists albums.