Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Mihails Gasparovs
Aizraujošā Grieķija
Rīga, Jāņa Rozes apgāds, 2007
Attiecībā pret apbrīnojamo Mihailu Gasparovu nav kauns atrasties arī bērna lomā, un tādiem bērniem ir sarakstīti šie daudzie stāsti par seno pasauli, kura, pateicoties Gasparova talantam un kaut kādam grieķiem piemītošam agorismam, liekas tuvāka un simpātiskāka nekā šī, lai arī paliek iespaids, ka grieķi to vien darīja, kā karoja un filozofēja. Bet citādi viņi bija dīkdieņi un negribēja, lai pasaule mainītos nezin uz kurieni. Tiesa, “redzēt lietas, kādas tās ir, - tas ir daudz skumīgāk nekā bezrūpīgi zināt, kādām tām jābūt. Lai tā raudzītos uz visu, jājūtas kā svešiniekam pasaulē - vienlīdz labvēlīgam pret visu, bet sirdī nepieķeroties nekam,” Gasparovs raksta par Aristoteli. Pats Mihails Gasparovs arī bija skumīgs, bet labvēlīgs cilvēks, un tomēr, ja viņam jautātu, ko izjūt cilvēks, kas sasniedzis laimi, viņš varētu atbildēt to pašu, ko atbildētu grieķi: “Prieku.”