Mārtins Skorsēze "Alise šeit vairs nedzīvo", 1974

Daniela Zacmane

Mārtins Skorsēze "Alise šeit vairs nedzīvo", 1974

Mārtins Skorsēze
Alise šeit vairs nedzīvo, 1974
Alice Doesn’t Live Here Anymore, Martin Scorsese

Ir tādas sievietes: jaukas, skaistas un vientuļas. Bez ironijas. Un, kad nomirst vīrietis (nepatīkams), kurš bijis šādas sievietes līdzšinējā dzīve, var sākties filma. Sākties, šķiet, var arī Alises dzīve: viņa nolemj atgriezties pie bērnības sapņa – dziedāšanas – un dodas uz savu bērnības zemi Montereju Kalifornijā. Tikai tagad viņa diemžēl jau ir pieaugusi, viņai ir vienpadsmitgadīgs nepatīkams dēls, turklāt balss viņai ir pavisam vidēja. Mārtins Skorsēze, labais slikto zēnu režisors, pirms filmas uzņemšanas atzinies, ka neko nezina par sievietēm, tomēr gribētu uzzināt. No filmas nevar saprast, vai Skorsēzem veicies, taču viņa mātes un dēla road movie ir nesamākslots apņēmīgas un vienlaikus izmisušas sievietes portrets ar ASV dienvidrietumu ainavām fonā. Dabas skati gan nepadara Alises problēmas mazākas. Klajumi, ceļi, krustojumi, kaut kur tālumā redzamie kalni ir arī Alises jūtu topogrāfija. Un mērogam nav nozīmes, jo, piemēram, dzīves “lielo jautājumu” pārspriešana Alisei ar draudzeni, slēpjoties no darba devēja, notiek šaurā tualetē, jau kādu brīdi pēc tam, kad, braucot pa autostrādi, Alisei dēls saka: “Dzīve ir īsa.” “Tu arī,” atbild Alise.