Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Mailzs Deiviss.
Autobiogrāfija
1990, Ņujorka, 2005, Maskava
Šī ģeniālā 20. gadsimta džeza trompetista un stereotipu lauzēja patiesā autobiogrāfija ir visai juceklīgu monologu pieraksts, ko mūziķa mūža nogalē veicis Kvīnsijs Troups. Tiesa, viņš pats no sevis nav pielicis ne vārda, tāpēc kautrīgi ierakstījis sevi vien kā līdzautoru. Tulkojums krievu valodā ir veikts piecpadsmit gadus pēc grāmatas iznākšanas un ir ievērības cienīgs kaut vai ar to, ka tajā mēģināts attēlot melnādaina amerikāņu džezmeņa sarunvalodas īpatnības – tur jūtams ne vien tas, ko parasti sauc par žargonu, bet arī savdabīgas teikuma konstrukcijas, kas attēlo noteiktu domāšanas veidu. Mailzs nav centies runāt gludi un pareizi, viņš netēlo smalku intelektuāli, vieglu roku atzīstas narkotiku lietošanā, kaislē uz stilīgām drēbēm un dārgām automašīnām, uzbudināti, lai arī bez nožēlas stāsta par savām neskaitāmajām mīļākajām, taču par mūziku spēj runāt ilgi un konkrēti, neslēpjot sašutumu par tiem kolēģiem, kuru nav pratuši lasīt notis. Šo visai garo monologu var lasīt no jebkuras vietas tekstā, taču nav iespējams izmantot par ceļvedi džeza mūzikas pasaulē – šādam nolūkam lasīšanas laikā pa rokai ir jātur vēl pāris enciklopēdijas un diskogrāfijas.