Dāvis Sīmanis

Maiks Lī "Misters Tērners", 2014

Maiks Lī

Misters Tērners, 2014

Mr. Turner, Mike Leigh

Izrādās, kādā Fleminga romānā minēts, ka mākslā aģents 007 īpašu interesi izrāda par Tērnera glezniecību. Ceru, ka tas nav kāds psihoanalītisks iemesls, kāpēc arī es šo Britu impērijas svarīgāko gleznotāju visnotaļ cienu – “Lietus, tvaiks un ātrums” pusaudža gados bija fona attēls uz mana datora ekrāna. Tāpat Maiks Lī reiz atzinās mīlestībā pret Tērnera daiļradi, tāpēc arī, neraksturīgi sev, vēlāk pieķērās mākslinieka dzīves vēsturiskā sižeta ekranizā­­cijai. Var teikt, ka režisoram izdevies, jo tikai atsevišķi gleznieciskie kadri, kas ap­­tuveni atgādina Tērnera darbus, ir vienīgie banālie izskaistinājumi šajā filmā. Šeit jūs ieraudzīsiet no ekrānā idealizēto māksli­nieku tēliem pavisam atšķirīgu, mazliet riebīgu veci, kurš sev zem deguna mur­mulē neskaidras valodas atliekas un pe­­riodiski īgņojas. Par spīti tam šķietami netīkamais Tērners, kurš gan izkalpina savu freidisko tēvu, gan ignorē laulību un tajā dzimušo meitu un piedevām seksuāli izmanto savu pusdebilo kalponi, izraisa īpatnējas simpātijas, pat līdzjūtību filmas beigās, kurās, kā noprotat, viņa dzīve no­­slēdzas. Beigās gan jāatzīst, ka gleznas tomēr par filmu spēcīgākas, galu galā – pat Bonds esot raudājis, tās skatot.