Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Maikls Andersons
Astoņdesmit dienās ap zemeslodi, 1956
Around the World in Eighty Days, Michael Anderson
Ko tur slēpt – reizēm filmu skatīšanās palīdz nedomāt, bet arī tad labāk, ja filma ir laba. Nu, tāda kā šī: tiesa, ar jau zināmiem Žila Verna romāna notikumiem, ar skaistām ainavām, asprātīgiem jokiem un visam pāri – varoņu eleganci jebkurā situācijā (šampanietis gaisa balonā). Tomēr filma liek domāt vismaz par vienu – par kino kā piedzīvojumu, turklāt divējādā nozīmē: ne vien to, sižetisko, kurā skatītāju ievelk Deivida Nivena nevainojamais Fileass Fogs un “meksikāņu Čaplina” Kantinflasa Paspartū, bet arī to, kā reiz tapa šādas filmas. Daudzas ainas filmētas “pa īstam” – Ķīnā, Japānā, Spānijā, epizodiskās lomās filmā iesaistījušies desmitiem aktieru, kā, piemēram, Marlēna Dītriha (vispirms redzama kāja), pie klavierēm Frenks Sinatra (rokas), vilcienā parādās jau novecojis komiķis Basters Kītons, uz kuģa lielām acīm uz paģiraino Paspartū skatās Pīters Lors, un tā joprojām, it kā no skatītāja spējas brīnīties būtu atkarīgs varoņu ceļojuma derību rezultāts.
Filmai piemīt bērnības vasaras sākuma daudzsološā intonācija. Tās vasaras, kurā bija tikai viena vilšanās: “Bērni, saldējums!” pagalmā sauca mamma, un mēs priecīgi skrējām, bet tur – sautējums.