Ludis Bērziņš “Greznas dziesmas”
RL lasa

Inese Zandere

Ludis Bērziņš “Greznas dziesmas”

Ludis Bērziņš
“Greznas dziesmas”.
Folkloras bibliotēka
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve

Rīga: Zinātne, 2007

Lai gan Luža Bērziņa darbs par latviešu folkloras vākšanu, pētīšanu un publicēšanu laikā no 16. gs. līdz 19. gs. otrajai pusei ir sarakstīts 1942. gadā, šis tomēr, izrādās, ir pirmpublicējums. Kā sola jaunās sērijas ievads, sekos vēl virkne aizkavētu, bet nepazaudētu darbu - akadēmiski rediģētas, komentētas publikācijas, kuru sagatavošanā iesaistīts vesels pulks letonistikas pīlāru. Visa šī darbošanās manā prātā vieš stabilitātes un drošības sajūtu, kā bērnam, kuram visa ģimene ir mājās: vecie zinātkārie vācbaltu mācītāji, 20.-40. gadu akadēmiskie folkloristi, kas nodibināja Folkloras krātuvi, un mūslaiku pētnieki, visi pie viena galda bez neveikliem piespiedu klusuma brīžiem. Interesantākais vienmēr ir iespēja sekot līdzi kādai domu gaitai - un šajā gadījumā man ir svarīgi būt, teiksim, Kabiles mācītāja Bitnera un LU profesora (arī mācītāja) Bērziņa domas lieciniecei, nevis tikai zināt, kā tagad ir pareizi/moderni/no kristīgām dogmām brīvi jādomā par folkloru. Interpretācijas personiskuma valdzinājums.