Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Laimons Briedis
Viļņa - svešinieku pilsēta
Viļņa: Baltos lankos, 2008
Jaunā lietuviešu (un nu jau arī kanādiešu, jo Briedis beidzis Britu Kolumbijas universitāti, doktorantūrā studējis Toronto un pārsvarā dzīvo Vankuverā) vēsturnieka un ģeogrāfa grāmatas virsraksts saprotams vismaz divējādi: Viļņas portreta kolāžu veidojuši svešinieki, kurus turp aizvedis darbs, karš, ambīcijas vai liktenīga nejaušība, bet reizē tā ir īsta svešinieku pilsēta, kura tikai tagad sāk audzēt iesakņotus “savējos”. Daudzās pārmaiņas, kurām Viļņa bijusi pakļauta gadsimtu garumā, pat vairāk nekā Rīgā, nemaz nerunājot par Tallinu, nozīmējušas, ka gandrīz pilnībā nomainās ne tikai dominējošais iedzīvotāju slānis, no kura atkarīgs pilsētas raksturs, bet teju visi iedzīvotāji. Ideoloģizēta pilsētas biogrāfija salipinātu kopā Ģedimina lielo sapni ar pašreizējo Lietuvas galvaspilsētu gandrīz bez redzamas līmējuma vietas, taču Brieža Viļņa ir arī no sala un bada mirstoša Napoleona kareivja fatamorgāna, Dostojevska mainīgo garastāvokļu projekcija, baltkrievu zemnieka tirgus placis, nemaz nerunājot par ebreju Austrumu Jeruzālemi un poļa Pilsudska “sirdsvietu”. Briedis ļauj izteikties Stendālam un Dēblinam, Forsteram, Bahtinam un Brodskim, palimpsestu noslēdzot ar Johannesa Bobrovska dzejoļa vārdiem: “Laipni lūdzam svešiniekus!/Arī tu būsi svešinieks. Drīz.”