Kura no pēdējā laikā lasītajām grāmatām uz jums ir atstājusi vislielāko iespaidu?

Salmans Rušdi

Pusnakts bērni

Valdis Birkavs,

AP deputāts

Tā ir ārkārtīgi daudzplākšņaina, tāda kā… Tā ir dīvaina grāmata, es jau teicu — daudzplākšņaina kā dzīve. Pie tam tanī aprakstītās cilvēku dzīves ir redzamas pavisam nepierastā rakursā un — arī pašas dzīves ir dīvainas.

Pati grāmata principā ir pagājušā gadsimta simt labāko grāmatu skaitā. Es gan to sāku lasīt ar grūtībām, toties tagad nevaru atrauties. Brīnišķīga valoda, tiesa gan — grūti pateikt, kāds ir tulkojums, bet man šķiet — arī tulkojums ir ārkārtīgi interesants. Grāmata pilna ar dažādām filozofiskām pārdomām, kuras nekrīt primitīvismā. Faktiski, tā ir grāmata par Indijas neatkarību, Indijas un Pakistānas sadalīšanos, un tam ir kaut kāda… mūžības dvesma.

Jāatzīstas, pirms tam es nebiju Sālmanu Rušdī lasījis, bet man liekas, ka viņa dzīves uztvere, pat ne kāds varonis vai grāmatas fakts, ir kā pati dzīve, tam tiek atklātas daudzas būtiskas lietas. Rušdī it kā no malas skatās uz cilvēka dzīvi un redz to, ko paši cilvēki neievēro.

Entonijs Gidenss

Sabiedrības veidošanās

Aldis Bērziņš,

Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenais redaktors

Īpašu iespaidu gan neviena nav atstājusi, bet es varu nosaukt to, ko es tagad lasu. Tā ir Entonija Gidensa Sabiedrības veidošanās. Autors pats ir viens no pasaulē visvairāk citētajiem sociologiem, bet šajā konkrētajā grāmatā viņš pretendē uz citu socioloģijas klasiķu ideju interpretāciju un uz jaunu sociālo zinātņu metodoloģijas izstrādi. Ja mēs tā pavisam godīgi pieiejam šim viņa darbam, tad ar šo uzdevumu viņš ticis galā nav, bet, kā jau teicu, autors ir izmantojis citu sociologu idejas, un grāmata ir vērtīga tādā ziņā, ka diezgan koncentrētā veidā iespējams atkārtot socioloģijas vēsturi. Man pašam šīs grāmatas lasīšana ļauj no cita skata punkta paskatīties uz daudziem procesiem, kas notiek sabiedrībā. Paskatīties citādāk, nekā šobrīd pieņemts.

Māris Gailis

Varas tehnoloģija

Linda Baltiņa,

Rīgas Domes deputāte

Pašreiz lasu Māra Gaiļa grāmatu Varas tehnoloģija. Varētu teikt, ka tas ir konkrēta cilvēka, bijušā premjerministra,

atspoguļojums un viņa redzējums par to periodu — astoņdesmito gadu beigas. Aptuveni līdz deviņdesmit sestajam gadam, kamēr viņš pats strādāja valdībā un bija premjers, par laiku, kad veidojās šī neat­karības valsts. Bet, protams, pirmām kārtām, tas ir rakstītāja redzējums.

Vispār, nevaru teikt, ka es lasu tikai viena veida grāmatas: es lasu gan savu speciālo literatūru, gan, drīkstu teikt — kādreiz arī bērnu grāmatas. Bet — šajā brīdī, veidojoties šai politiskajai situācijai un vērojot problēmas, kuras bija valdībā, tīri nejauši pārskatot savu grāmatu plauktu un meklējot, ko palasīt, ieraudzīju šo grāmatu un to uzreiz arī izvēlējos. Vissimpātiskākais Māra Gaiļa grāmatā, manuprāt, ir tas, ka šis cilvēks ir uzdro­ši­nājies atspo­guļot savu viedokli pārāk ātri — drosmīgs solis, tas būtu tas pozitīvais. Vispār, es lasu ar ļoti neitrālu attieksmi, nevarētu teikt, ka man kaut kas īpaši patiktu vai nepatiktu, ļoooti neitrāli lasu, ar tādu skatījumu no malas. Tas man palīdz saprast un izskaidrot šī brīža politiskās aktualitātes. Grāmatā var sastapt dažu personu vārdus, kuras arī šobrīd atrodas valdībā. Interesanti!

Tik tālu ir interesanti.

Sagatavoja A.A.