Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Kšištofs Keslovskis
Veronikas dubultā dzīve, 1991
Krzysztof Kieślowski, La double vie de Véronique/Podwójne życie Weroniki
Ir tādi brīži, pareizāk sakot, situācijas, kurās tu vēlies pārbaudīt kādu cilvēku, noskaidrot, vai jums ir kas kopīgs, vai ir lietas, kas sagādā līdzīgas sajūtas un pārdzīvojumus. Reizēm tu šādu cilvēku aizved uz kādu vietu un vēro – kā viņš reaģē. Citreiz tu iepazīstini viņu ar saviem draugiem, ar to jautro kompāniju, kurā tu pats jūties labi un saprotami. Bet citreiz pietiek parādīt viņam kādu filmu – to, kas tev pašam dīvainā kārtā ir bijusi tuva un interesanta. Ne vienmēr šī filma ir saprotama vai slavena, ar tādām var arī nokļūdīties, jo kino klasika ir stāsts, kas dzīvo pats savu dzīvi, kas ne vienmēr saskan ar konkrētu cilvēku konkrētām izjūtām. Man šāda filma ir par divām meitenēm Veronikām, kas dzīvo paralēli un tā īsti pat nesatiekas, taču jocīgā laimes un nelaimes priekšnojauta, kas tiek izspēlēta, pateicoties Irēnas Žakobas neparasti atvērtajam un skaistajam skatienam, ilgas pēc tuva un mīlama cilvēka – tas viss parasti nostrādā un liek labāk saprast arī īstu cilvēku, kas kādā brīdī atrodas tev līdzās.