Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Knuts Skujenieks
Nekā personīga
Rīga: Neputns, 2010
Pēc Knuta Skujenieka iepriekšējā mazpantiņu krājuma “Tagad es esmu Aleksandrs” šis nu bija obligāti jānopērk, lai arī otrreiz tajā pašā upē iekāpt neviens necer. Formāts patīkams, papīrs gaumīgs, teksta nav pārāk daudz, tāpēc uz nerviem nekrīt. Pirmais krājums vairāk pievērsās pašironiskai vecuma un vīrietības izpētei, šajā mēģināts aplūkot sociālus motīvus, tēlus, notikumus, reklāmu un avīžu ziņu fragmentus, bet “liriskais varonis” vairs nav tik jūtams. Nenovēršamās nāves tuvošanās sarkasmu ir nomainījusi banāla ekonomiskās krīzes un globalizācijas seku atrauga. Vai pēc desmit gadiem kādu interesēs, ko autors gribējis pateikt, pieminot “eirozonu”, “Briseli” vai “starptautisko valūtas fondu”? Piekasīgam lasītājam šāda “aktualizācija” rada vilšanos, taču daļa no dzejolīšiem joprojām ir lietojami kā klusa un iekšēji motivēta smaida instrumenti: “šodien/ otrā astroloģiskā prognoze/ labvēlīgā/ brīžiem skaidrosies”.