Uldis Tīrons

Knuts Hamsuns. "Mistērijas"

Knuts Hamsuns
Mistērijas
Izlase, 1. sējums.
Rīga: Liesma, 1976

Ne daudz, protams, bet mazliet mulsina apstāklis, ka nevienam, šķiet, vairs nenāk prātā lasīt Hamsunu, bet kādreiz... Sācis lasīt citu iemeslu dēļ, pēc brīža vairs nevaru atrauties no pagājušā gadsimta Norvēģijas provinces pilsētiņas jaunkundžu smaržīgajiem pleciem un pietvīkušajiem vaigiem; latviešu vecmodīgais tulkojums ļauj iedzīvoties tā laika sadzīvē, un brīžam no tiesas jau sāk likties, ka cilvēki tā arī smējās kā grāmatā: “Ha-hā” un “he-hē”. Bet drīz vien Nāgela kunga drudžainā iekšējā runa liek skriet līdzi viņa postošajām kaislībām, un ir vērts izdzirdēt: “Atļaujiet jūs mazliet aptaustīt!” Vēl viens Miškina jaunskungs, tikai resnāks. Neprāts ļauj viņam uzminēt, kas patiesībā notiek pasaulē, – līdzīgi romantiskā Bihnera Vojcekam – un atklāt viltīgās cilvēka sirds noslēpumus. Vārdu sakot, pēc visa šitā trokšņa tik labi: “...viņa gaišā veste ilgi balsnī tumsā. Viņš aizskrien līdz piekrastes galam un ielec jūrā. Virs ūdens paceļas daži burbuļi.”