Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Ķempi Kārl
Salats joug kolm aģa
Salatsi jõe kolm kallast
Salacas upes trīs krasti
Rīga, Liivi Sõprade Selts/Lībiešu draugu biedrība, 2013
“Pārsimt gadu pēc pētnieku ziņām par Salacas lībiešu valodas izzušanu un tās pēdējo runātāju asimilēšanos pēkšņi ir iznācis pirmais dzejas krājums Salacas lībiešu valodā,” teikts Marta Velskera komentāros. Krājuma autors ir Ķempju Kārlis – Tartu Universitātes dialektoloģijas profesors Karls Pajusalu, kurš savu lībiski uzrakstīto oriģināldzeju pats pārcēlis igauniski un latviskot uzticējis Valtam Ernštreitam. Valts arī ar ļoti atturīgām fotogrāfijām ilustrējis trilingvālo grāmatu, kuras sakārtojums būvēts uz visai saprātīga un cilvēciski izjusta pamata: vietvārda, vietas, teritorijas identitātes. Lai cik ārišķīga varētu šķist dzejošana valodā, ko bez autora spēj izlasīt vēl pāris cilvēku, atdzejojumi, kas ļauj šo dzeju pilnīgi normāli lasīt arī man, uzreiz ļauj atviegloti nopūsties un pēc tam priecīgi ievilkt svaiga gaisa dvesmu. Nav ne etnogrāfiska dekoratīvisma, ne vēsturiska patosa, ne akadēmiskas garlaicības, ir tīra dzeja pati par sevi. Ne ar ko nesamocīta, tikai tāda kā noslēpumaina, kā jau viņsauli izstaigājusi, bet mūsu laikam un mūsdienīgai lirikai piederīga – un tieši tas jau pārsteidz, ka atrodas vārdi gan mūsdienīgām izjūtām, gan abstrakcijām. Vārdu nav daudz – es ar to domāju ne tikai autora izvēlētos, bet visu Salacas lībiešu valodas vārdu krājumu. Bet apbrīnojami daudz ar tiem var izdarīt.