Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Karstie punkti
www.livingtongues.org
Valodas mirst brīdī, kad tajās neviens vairs nerunā. Nāves iemesli mēdz būt dažādi – vai nu kādreizējiem lietotājiem valoda sāk šķist nepilnvērtīga, apkaunojoša, ikdienā traucējoša vai novecojusi, citkārt vienkārši nomirst pats pēdējais valodas pratējs. Līdz ar valodu tās nāves brīdī, – jo īpaši, ja runa ir par valodām, kurām nav izveidojusies rakstība, – nebūtībā aiziet viss, ko cilvēki šajā valodā spējuši nosaukt vārdā, raksturot un paturēt prātā. “Katrā valodā ir daļa no visas cilvēces kolektīvās vēstures,” raksta filologs Gregorijs Andersons, kurš vada Dzīvo valodu institūtu apdraudēto valodu saglabāšanai. Raizēm par daudzu nomaļās pasaules malās runātu valodu likteni 21. gadsimta sākumā ir krietni vien lielāks pamats nekā jebkad agrāk – ik pēc pāris nedēļām mirst vismaz viena valoda, un šāds valodu dažādības izzušanas ātrums līdz šim pasaulē vēl neesot pieredzēts. Gregorija Andersona un viņa kolēģa Deivida Harisona radītais Valodu karsto punktu projekts ir mēģinājums aptvert pasaules valodu dažādību, īpašu uzmanību veltot apdraudētākajām vai gandrīz izmirušajām mēlēm, kā arī tām, kas līdz šim ir vismazāk pētītas.