Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Karls Teodors Dreiers
Vārds, 1955
Ordet, Carl Theodor Dreyer
Kamēr dažādas sektantisma grupas aktīvi cīnās par “dvēselēm”, šī filma par ticības dabu ārpus reliģijas ir visai pamācoša. Introvertais stāsts par Dieva brīnumu ievietots 20. gadsimta 20. gadu dāņu labklājības ģimenes modelī. Borgenu saimē palikuši tikai vīrieši – ikviens no viņiem iezīmē savu reliģiskās esamības formu: vecajam saimniekam Mortenam tas ir senils dogmatisks luterisms; vecāko dēlu Mikelu vada agnostisks racionālisms; vidējais dēls Johanness ir pārlasījies Kirkegoru un ir pārliecināts, ka ir Jēzus, bet jaunākais dēls Anderss romantiski aizrāvies ar vietējās kristiešu sektas vadītāja meitu un par Dievu vienkārši piemirst. Brīnums (filmas noslēgumā Johannesam izdodas atdzīvināt nupat mirušo Mikela sievu) ir ieslēgts Borgenu nama istabās starp teatrāliem varoņiem, kuri kustas lēni un runā pāri šai klaustrofobiskajai skatuvei – kā kādi aklie, sastingušu skatienu raugoties nekurienē. Tikmēr Dieva Vārds ir aizmirsts, noslīcis gan vietējā ārsta neticībā, gan konfesionālajos konfliktos starp ciema iedzīvotājiem, gan vienkāršā ikdienas pragmatismā.