Jānis Bankavs. "1919. gads: lielo notikumu mazās epizodes"

Ieva Lešinska

Jānis Bankavs. "1919. gads: lielo notikumu mazās epizodes"

Jānis Bankavs
1919. gads: lielo notikumu mazās epizodes
Rīga : Karma, 1935

Latvijas vēsturē diez vai bijis sarežģītāk izprotams – un arī interesantāks – periods kā 1918.–1920. gads, kad strauji mainījās (nācās mainīt) lojalitātes, bijušie ienaidnieki vienojās kopējā cīņā un šķietami neiespējamais ne vien izrādījās iespējams, bet pat triumfēja – proti, Latvijas Republika. Ja iecietīgi izturas pret autora nodevām autoritārajam režīmam (grāmata izdota 1935. gadā, 25. lappusē piepeši parādās ne sevišķi veiksmīga Vidberga grafika ar Ulmani uz četru Latvijas karogu fona staru lokā, ar citātu no Ulmaņa “Sabiedriskajiem rakstiem” un viņa slavinājumu beidzas arī tās pēdējā, visai nesakarīgā nodaļa), tad tā ir visai saistoša lasāmviela. Tās galvenā vērtība, protams, ir paša autora līdzdalība aprakstāmajos notikumos: viņš bija Satversmes sapulces deputāts, piedalījās arī Latvijas valstiskuma pasludināšanas ceremonijā, piezīmējot, ka teātris tai bijusi īstā vieta, jo lielākā daļa klātesošo to tā arī uztvēruši – labākajā gadījumā kā naivu rituālu, sliktākajā – kā kumēdiņus. Apsardzības ministrijas laikraksta “Latvijas Sargs” žurnālists Bankavs sīki pārzina arī detaļas, kas saistītas ar pagaidu valdības piespiedu uzturēšanos Liepājā un militārajām operācijām pret vāciešiem un lieliniekiem. Ar īpašu garšu viņš apraksta alternatīvās, vāciešiem tīkamās valdības galvas Andrieva Niedras nolaupīšanu. Bankava lojalitāte (toreiz likumīgajai) Ulmaņa valdībai ir neapstrīdama, taču laimīgā kārtā tā tikai dažviet rosina viņu uz patosu un romantiskiem pārspīlējumiem.