Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
J T Leroy.
The heart is deceitful above all things
Bloomsbury, Londona, 2001
Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu. Plānotais latviešu virsraksts šai grāmatai, ko gatavojas izdot apgāds Atēna, atšķiras no oriģināla, kas burtiski būtu jātulko kā Sirds par visu vairāk ir viltīga – varbūt arī “krāpjoša”, “maldinoša”, vai “viltus pilna” – taču tāds nu ir atbilstošais citāts jaunākajā latviešu Bībeles tulkojumā. Runa ir par grāmatu, kuru lasot, Tomam Veitsam vajagot novokaīnu un mutautiņus, savukārt kāds literatūrkritiķis apraudājies, bet pēc tam izvēmies. Stāsts ir par septiņgadīgu puisīti, Jeremiju, kuru pagaidu audžuvecākiem izkrāpj viņa īstā māte – kas nule sasniegusi 18 gadu vecumu un savu kreka pieradumu finansē, strādājot par “plača ķirzaku”, proti, prostitūtu smago mašīnu stāvvietās. Dēlu viņa dienišķi iekausta (pa seju sitot tikai tad, ja viņš “tiešām to ir pelnījis”), sūdzēšanās gadījumā draud ar policistiem, kuri viņu sagriezīšot gabalos, mierinājumam dod dzert burbonu un miegazāles, un mudina zagt pārtiku. Reliģiozs vectēvs bērnus peldina karstās balinātāja vannās un liek tiem “neķītrās” ķermeņa daļas berzt ar asu suku. Virkne mātes “bojfrendu” un vīru “audzina” Jeremiju ar siksnas un palaikam ar savu, atvainojiet, dzimumorgānu palīdzību. Tīņa gados Jeremija jau ir mazohists, kurš maksā naudu par to, lai viņu sit. Un pēc tam apmīļo. Runā, ka Jeremija esot pats autors, kurš pirmo stāstu publicējis 16 gadu vecumā, bet šobrīd publiski parādās tikai parūkā un lielās saulesbrillēs. Taču es nevaru atbrīvoties no jautājuma, kas esmu es pati, ja mana sirds ir lokana diezgan, lai to visu lasītu.