Ingrid Michaelson "Human Again"
RL klausās

Ilmārs Šlāpins

Ingrid Michaelson "Human Again"

Ingrid Michaelson
Human Again
2012, Cabin 24 Records

Cerības ir kaķis, kam patīk klaiņot apkārt

Albums, kura eksistenci varētu attaisnot ar vienu pašu pirmo dziesmu par uguni (“Fire”), kas dedzina kā atklātā sirds operācija, jo tieši to nodara mīlestība – liek mums iet caur uguni. Bet tad ir vēl viena – par asinsradniecību (“Blood Brothers”), kas saista mūs visus, jo tikai vārdi mums ir dažādi, bet patiesībā mēs esam vienādi. Vēl ir kāda dziesma par vīrieti, kurš baidījās no mīlestības (“How We Love”), bet tad satika meiteni, kuras acis bija kā paisuma viļņi, un mīlestība piepildīja istabu līdz augšai. Ingrīda Mihaelsone ir dīvaina meitene. Lai arī viņai ir daudz kopīga ar Regīnu Spektoru (abas ir vienaudzes, ņujorkietes, ebrejietes, dziedātājas), Ingrīda Mihaelsone ir pilnīgs pretstats – romantiska, liriska, meitenīga un mīļa. Kļuvusi par tādu kā mīļuma etalonu (internetā atrodama parafrāze par viņas albuma “Be OK” vāku, kur teikts: “Ja tevi pasūta pat Ingrīda Mihaelsone, tad šī tiešām nav tava veiksmīgā diena.”), viņa ir arī populāra un mīlēta indie folka dziedātāja. Ir vēl kāda anekdote par viņas īpašo statusu – Ingrīda ienāk sava rajona pārtikas veikaliņā, iepērkas un pienāk pie kases, pasniedz kredītkarti, kasieris to aplūko un piepeši saka: “Vai jūs zinājāt, ka ir arī viena slavena dziedātāja, ko sauc tieši tāpat kā jūs?”