Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Inese Zandere
Putna miegā
Rīga: Neputns, 2014
Izvēlēties grāmatu, ko pieminēt šomēnes, bija viegli. Jo īpaši tāpēc, ka diez vai kāds cits šīs rubrikas autors to darīs – viena pati ir autore, bet otra (Ieva Lešinska) ir krājuma redaktore. Ineses Zanderes dzejoļu grāmata ir gaidīts un īpašs notikums, ko pasvītro arī tās poligrāfiskā elegance. Māksliniecei Rūtai Briedei ar pāris lakoniskām detaļām ir izdevies panākt spēcīgu efektu, kas piešķir drukātai grāmatai neatkārtojamu priekšrocību salīdzinājumā ar elektronisku tekstu. Dzejas grāmatām tas ir pat svarīgāk nekā citām – tas, kāda sajūta rodas, paņemot grāmatu rokās, pieskaroties ar pirkstiem tās vāka faktūrai, vērojot, kā lappuses pakļaujas atšķiršanai vai ielocīšanai. Svarīgi ir arī tas, lai dizains netraucētu tekstam. Un šoreiz, šķiet, ir izdevies tuvoties diezgan ideālam balansam – izsmalcināts, bet askētisks noformējums pasvītro Zanderes dzejas blīvo un brīžiem pat smagnējo raksturu. Šajā tekstā nav daudz tādu rindiņu, kas būtu satveramas un saprotamas no pirmās reizes. Tās jānēsā līdzi un jāmēģina pārlasīt atkal un atkal – kā tāda bumbiņa, kas no vienas puses ir viegla, bet no otras – smaga, tāpēc turpina velties un ripot, pateicoties kādam iekšējam gravitācijas likumam.