Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Hijaz
Chemsi
2011, Zephyrus
Vēl viens džezs
Spēcīga un svaiga mūzika, kas tapusi vēl vienā starptautiskā projektā – grieķu izcelsmes beļģu pianists Niko Demans pirms sešiem gadiem atradis sev domubiedru tunisiešu ūda spēlmaņa Mufadela Aduma personā, ansamblī iekļāvušies marokāņu perkusionists Azedins Džazuli, kontrabasists Vinsents Nuarē un budzinieks Kraisters Aerts. Savā jaunākajā albumā viņi turpina spēlēties ar arābu un grieķu kultūras simboliem, taču viņu mūzika ir nopietns, skaists un mierīgs džezs, kurā eksotisko instrumentu radītā pārsteiguma sajūta it nemaz netraucē. Šķiet, ka tieši tā arī jāskan mūsdienu džeza improvizācijām, bet ūds kā mūzikas instruments jau labu laiku ir stabili iekļāvies Eiropas džeza instrumentu klāstā – pateicoties Rabi Abū Halilam, Anvāram Brahimam, Daferam Jusefam un citiem Ziemeļāfrikas vai Tuvo Austrumu mūziķiem, ūda maigais tembrs un plašās iespējas vairs netiek uztvertas kā eksotika, šķiet, ka drīz tas būs jāiekļauj arī Eiropas mūzikas augstskolu programmās. Vēl viens īpašs instruments, kas skan šajā albumā, ir armēņu duduks, to spēlē Vardans Hovanisjans. Pasaule ir kļuvusi mazāka, bet mūzika no tā tikai ieguvusi.
Līdzīgi: Anouar Brahem „Le Pas Du Chat Noir”, 2002