Heikki Laitinen
RL klausās

Ilmārs Šlāpins

Heikki Laitinen

Heikki Laitinen & Kimmo Pohjonen
Murhaballadeja

2012, Siba Records
 

Līdz nāve mūs šķirs

Runājot par šo albumu ar somu akordeonistu Kimmo Pohjonenu, viņš teica: “Noteikti jums Latvijā arī ir daudz tādu tautasdziesmu par slepkavām un noziedzniekiem.” Es uz brīdi aizdomājos un spēju atcerēties tikai vienu – par Kaupēnu un tumšajiem mežiem. “Slepkavību balādes” ir albums, kurā skan sešas garas un skumjas dziesmas – katrā no tām ir sirdi plosošs stāsts par noziegumu un sodu, visdrīzāk, par reālu vēsturisku gadījumu, kurš tikai vēlāk apaudzis ar romantiskām detaļām un leģendām. Kimmo Pohjonens ir īpatnējs mūziķis, kurš 20 gadu spēlējis tradicionālu akordeonu tautas un klasiskās mūzikas garā, tad (38 gadu vecumā) sapratis, ka kaut kas ir jādara citādi, un atklājis jaunu skaņu, jaunu akordeona ideju un jaunu radošo dzīvi, kļūdams par skandināvisku akordeona dievu – muskuļotu, mežonīgu, senu arhetipu un mūsdienīgu tehnoloģiju apvienojumu. Sibēliusa Mūzikas akadēmijā viņa pasniedzējs bijis Heiki Laitinens, filozofijas un teoloģijas doktors, tautas mūzikas un etnogrāfijas pētnieks, dziedātājs un tradicionālo somu dziedāšanas paņēmienu pārzinātājs. Pēc daudziem gadiem viņi ir atkal sastapušies, lai ierakstītu tādu kā pieminekli mūžīgai un kārdinoši biedējošai slepkavību tēmai.