Guna Rukšāne "Dārza maģija"

Ieva Lešinska

Guna Rukšāne "Dārza maģija"

Guna Rukšāne
Dārza maģija
Rīga: Zvaigzne ABC, 2013

Beidzot! Beidzot ir dārzkopības grāmata latviski, kura gan satur praktiskus padomus puķu (galvenokārt) kopšanā, taču tie uzrakstīti nevis sausi čaboši, bet labā, dzīvā latviešu valodā un vienlaikus lietišķi, bez sieviešu žurnālu sentimenta. Beidzot es uzzinu, kāpēc pupu un zirņu raža pērnvasar varēja būt labāka (nestādīt zirņus un pupas blakus vienu otram!), ka daža laba lilija neuzziedēja tāpēc, ka ļāvos kārdinājumam un Talsu tirgū nopirku to ziedošu (sīpols izrauts nelaikā, novārdzināts, tāpēc ziedi, iespējams, būs jāgaida vēl pāris gadu), ka pie mūžam applūstošā ceļa vajadzētu stādīt bērzus (patērē daudz mitruma, tāpēc varētu līdzēt). Tas, kā autore stāsta par puķēm savā dārzā, nav tālu no izcilā “dabas un kultūras krustpunktu” aprakstītāja Maikla Polana spējas aizraut sapņojumos par, teiksim, kartupeļu, tulpju vai ābeļu “privāto dzīvi” (vienlaikus izvairoties no antropomorfizēšanas). Šai savādajā zaļajā ziemā Rukšāne uzdzina ilgas pēc smaržīga vasaras vakara dārzā ar glāzi vīna un nesteidzīgu sarunu, kāda iespējama tikai tur un tad. Arī viņi – Guna Rukšāne un slavenais sīpolpuķu audzētājs Jānis Rukšāns – darot tieši tāpat: no dārza vērojot saulrietu un iedzerot vīnu.