Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Glens Mulins. Nāve un miršana tibetiešu tradīcijā
Glen Mulin. Smertj i umiraņie v tibetskoi tradiciji
Evrazija, 2001
Pa reizei bezspēcība, saskaroties ar bailēm no nāves, kļūst nomācoša. Lai arī Glenam Mulinam piemīt vienkārša cilvēka naivums un neziņa, tibetiešu valodas zināšana, sarunas ar tibetiešu lamām un iespaidi, tiekoties ar tibetiešiem, ļāvuši viņam bez aizspriedumiem uzticēties tiem, kuri, šķiet, par nāvi šo to zina.
Mulins spējis izbēgt no kārdinājuma pamācīt citus pašam, un grāmatā ir daudz tibetiešu tekstu. Apmēram 350 nelielās lappusēs īsi un diezgan skaidri atbildēts uz jautājumu, kāpēc katru dienu vajadzētu atcerēties nāvi un kā par to domāt. Kad jums atrodas laiks, lūdzu, 3 tradicionāli topiki, kā domāt par nāvi: nāve ir neizbēgama; tās atnākšanas laiks ir nezināms; nāves brīdī nekam nav nozīmes, izņemot garīgu gatavību.
Kāpēc par to domāt?
Mulins sāk ar Šekspīra sonetu, kurā ir par to, ka tu manī saskati citu, aukstāku gadalaiku, dziestošas uguns atblāzmu – tu redzi visu, taču beigu tuvums tikai ciešāk saista mūsu sirdis. Kā nezinošs cilvēks es dažādos tekstos izvēlos to, ko gribu saprast, un varbūt vienkāršais ieskats, ka pārdomas par nāvi ļauj vieglāk tikt galā ar sevi dzīvē, ir mans secinājums no Mulina grāmatas lasīšanas.
Kam to lasīt?
Pats Mulins uzskata, ka atradīsies tādi, kuri šo grāmatu lasīs ar prieku, jo nāves tēmā ir arī kaut kas “brīnišķīgs un pārsteidzošs”.