Georgijs Danelija "Rudens maratons", 1979
RL skatās

Ilmārs Šlāpins

Georgijs Danelija "Rudens maratons", 1979

Georgijs Danelija
Rudens maratons, 1979
Осенний марафон, Георгий Данелия
 

Gruzīnu izcelsmes padomju kinorežisors Danelija, kas citu pēc citas 60., 70. un 80. gados radījis lieliskas un niansētas komēdijas, ir izstrādājis savu, grūti atdarināmu kinorokrakstu. Jau sākot ar “Es soļoju pa Maskavu” (1963) un beidzot ar “Kin-dza-dza!” (1986), tajās notiekošais nav tikai klasisku pārpratumu virkne, bet drīzāk apjukušas cilvēka dvēseles simbolisks ceļš pasaulē un atpakaļ uz mājām. Tāda ir arī visgruzīniskākā un noslēpumainākā Danelijas filma “Neskumsti!” (1969), viņa pazīstamākā “tautas” komēdija “Mimino” (1977) un viena no mistiskākajām un skumjākajām – “Asaras ritēja” (1982). “Rudens maratons” ir filma, ko var skatīties atkal un atkal, tajā izmantotās frāzes var iemācīties no galvas un lietot savas ikdienas situācijās, bet galvenā varoņa – tulkotāja Buzikina – nedienas, nespējot atteikt nevienam un nespējot pateikt patiesību nevienam, nespējot paspēt visu un nespējot atmest visam ar roku, ir tik hrestomātiskas un pazīstamas, ka ļauj daudz vieglāk pārciest savu paša neprasmīgi iekārtoto dzīvi. Bet ainas ar “dāņu tulkotāju” un “kaimiņu alkoholiķi” ir dzena koānu cienīgas, prātu apskaidrojošas līdzības.