Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Frics Langs
M, 1931
M, Fritz Lang
Sešdesmit gadus pirms Antonija Hopkinsa tēlotā cilvēkēdāja Hanibala Lektera nepilnajām 25 minūtēm ekrāna laika, kas cieši novilka citādi remdena detektīvstāsta spriedzes pavedienu filmā “Jēru klusēšana”, režisors Frics Langs pierādīja, ka trillerī maniakam nav nepieciešams pat tik daudz individuālas uzmanības. Turklāt viņš var būt nevis pašpārliecināti smīnošs kanibālistisks ģēnijs, bet pat bailīgs, infantils un konfektes zelējošs bērnu slepkava, kurš Berlīnes ielās svilpo Grīga “Kalnu karaļa alā” meldiņu. Berlīnes likumpārkāpēji (kurus arī filmā tēlo noziedznieki) ir sašutuši, ka pilsētā slepkavas dēļ ir vairāk policistu nekā ielasmeitu, tāpēc pūlas maniaku sagūstīt, lai spriestu Linča tiesu pamestā degvīna tecinātavā. Tiesa, tā kā visi slepkavas nodarījumi atstāti aizkulisēs un redzamas tikai to sekas – izbīlis un raudošas bērnu mātes –, brīžam pat var rasties šaubas, vai druknais vīrelis ar izbolītajām acīm to pelnījis un patiesi nepērk bērniem saldumus no labas sirds, neviltotā neizpratnē bīstoties no mobilizētas bezpajumtnieku, noziedznieku un kārtībsargu armādas. Lai arī šīs šaubas tiek kliedētas, to dēļ šķiet īpaši pārsteidzoši, ka par paranojālā un likteņa mocītā slepkavas prototipu tik daudzi uzskatījuši Pēteri Kirtenu jeb Diseldorfas Vampīru, kurš dzēris gulbju asinis un nogalinājis, lai kritizētu sabiedrības apspiedošo garu.