Francs Mors. "Lielie pianisti manā dzīvē"

Ilmārs Šlāpins

Francs Mors. "Lielie pianisti manā dzīvē"

Francs Mors.
Lielie pianisti manā dzīvē
Rīga: Atklāsme, 2005

Nopirku šo grāmatiņu jau pasen, taču ik pa brīdim ar interesi pārlasu to vai citu fragmentu – tie ir interviju pieraksti, kuros firmas Steinway& Sons galvenais klaviertehniķis Francs Mors atceras savu ģeniālo, kaprīzo, dīvaino un ekscentrisko klientu attieksmi pret instrumentu. Viņš ir bijis viens no pieprasītākajiem skaņotājiem, kas strādājis ar visgrūtāk apmierināmajiem solistiem – Glenu Guldu, Vladimiru Horovicu, Vandu Horovicu-Toskanīni un daudziem citiem. Attiecības starp pianistu, flīģeli un skaņotāju, droši vien, veido īpatnēju mīlestības trijstūri, kurā ikviena nejauša frāze vai rīcība var izraisīt katastrofu. Mors neatļaujas gandrīz nekādus privātās dzīves atstāstus vai vērtējumus, taču aizraujošākais ir tieši sīkas detaļas – tas, kā Horovics vienmēr pieprasījis honorāru skaidrā naudā pirms koncerta un reizēm žūksnis bijis tik biezs, ka traucējis spēlēt, tas, kā Glens Gulds visur atkritumu maisā nesis līdzi koka klučus, ko pabāzt zem flīģeļa kājām, vai tas, kā viņš, izlasot avīzē par plāniem no nākošā gada izlaist par 5 centimetriem īsāku viņa iemīļoto automašīnu Lincoln Town, nopircis vēl divus “vecā izmēra” modeļus.