Dāvis Sīmanis

Ēriks Romērs "Lēdija un hercogs", 2001

Ēriks Romērs

Lēdija un hercogs, 2001

L’Anglaise et le Duc, Éric Rohmer

Runā, ka bērnībā Romērs esot ienīdis kino un interesējies tikai par grāmatām un gleznām. Tas būtu skaists, bet ne pārāk ticams skaidrojums viņa mēģinājumiem ievietot filmu tēlus divdimensiju grāmatu ilustrāciju vai gleznojumu pasaulē. Tā skotu rojālistes lēdijas Eliotas un revolucionāra un vienlaikus mocekļa Orleānas hercoga pretrunīgās attiecības norit pavisam sintētisku romantisma perioda gleznu iekšpusē. Visa Lielā franču revolūcija nokļuvusi tādā kā Broces skiču grāmatā, skatītājam maldoties starp parkos ieskautām pilīm, Parīzes šķērsielām un grezniem interjeriem, kuros iekārtas vēl plakanākas gleznas. Tomēr filma nav tikai vizuāla ekvilibristika, jo vēsturiski īsts stāsts ļauj režisoram padomāt un ironizēt par sabiedrības politisko refleksiju, kuras gandrīz nekad nav vai, ja tomēr ir, tad pavisam dumja. Bet laiki jau arī vienmēr tādi, kad ikviens citu tiesā un galu galā pats tiek iztiesāts.