Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Džordžs Steiners.
Pēc Bābeles: valodas un tulkošanas aspekti
Oxford University Press, Londona, Oksforda, Ņujorka, 1975
Viena no tām grāmatām, kuras allaž piedāvā drošu patvērumu no muļķības. Ne vien tāpēc, ka autoram ir apskaužami plašas un dziļas zināšanas valodas un literatūras lietās, kā arī filozofijā un antropoloģijā (viņš studējis Parīzes, Čikāgas, Hārvarda, Oksfordas un Kembridžas universitātēs, docējis tajās visās, plus vēl arī Prinstonā, Jeilā un Ženēvā, bez tam viņam, pēc paša izteikumiem, ir veselas trīs dzimtās valodas: angļu, franču un vācu), bet arī tāpēc, ka viņa nesteidzīgais, detalizētais un savādi suģestējošais izklāsta veids rada tīkamo iespaidu, ka lasot nemitīgi pieņemies gudrībā pats – jau kuro reizi! Tu priecājies, cik eleganti viņš runā par valodu (no pavisam citas puses nekā Čomskis) un izvērš savu tēzi, ka jebkurš cilvēku savstarpējas komunikācijas mēģinājums patiesībā ir tulkošana, 60 lappušu garumā izseko starpvalodu tulkošanas vēsturei, tad paša Steinera tulkošanas teorijai un viņa pārdomām par to, kā tulkošanai pakļaujas laiks… Un, no jauna stiprinājies ar atziņu, ka tulkošana ir māksla, tu ķeries pie kārtējā tulkojuma, kas agri vai vēlu tev atkal liks justies kā muļķim.