Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Džons Steinbeks.
Krievu dienasgrāmata
Misļ, Maskava, 1989
Džons Steinbeks un Roberts Kapa – jā, tas pats – ieradās Krievijā 1947. gada vasarā pēc kārtīgas iedzeršanas kādā Ņujorkas bārā un ierakstīja blociņā pirmās piezīmes par meiteni krāvēju, visstiprāko meiteni, kādu vien viņš jebkad bija redzējis: “Viņai, tāpat kā muitniekam, bija zobi no nerūsējoša metāla, kas cilvēka muti padara ļoti līdzīgu mašīnas detaļai.” Steinbeks un Kapa bija Maskavā, Kijevā, Staļingradā un Tbilisi, un viņi vēlējās aprakstīt un nofotografēt tikai to, ko redz un dzird, nekādas politikas, nekādas papildu informācijas. Redzamā virspuse, par kuru Steinbeks stāsta, stipri atgādina padomju filmas, un varbūt mana dzīvā interese, lasot “godīgās” amerikāņa piezīmes, virzījās pa manu vēsturisko priekšstatu un tiešās dokumentalitātes saskares līniju, pārtrūkstot tikai vienreiz, kad acīmredzams čekistu rakstnieks, kāds Poltorackis, kurš, starp citu, runā angliski, Kijevā vēlreiz atgriežas pie zobu tēmas, stāstīdams, kā gājis uzbrukumā vāciešiem, un rokas un kājas kļuvušas nekustīgas no sala: “Mums atlika cīnīties tikai ar vienu, – ar zobiem. Vēlāk man tas sapņos rādījās.”