Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Džons Rasels
Londona
Londona: Thames and Hudson, 1994
Šī no bibliotēkas palienētā grāmata sākumā šķita kā ilgu piepildījums: ievērojama mākslas kritiķa sarakstīta, tā lasās raiti un stāsta par Londonu reizē informatīvi un subjektīvi - koncentrējoties uz mākslas un literatūras mijiedarbi ar vienu no pasaules varenākajām metropolēm. Taču kad nonācu pie nodaļas “Mūžīgais prezidents”, kas pilnībā veltīta Dr. Semjuela Džonsona nezūdošajai klātbūtnei Londonas dzīvīgākajās izpausmēs, prieks aprāvās. Pirmkārt jau, autors rada aplamu priekšstatu par to, kā tapusi Džonsona slavenā vārdnīca: “būtībā viena cilvēka darbs, kas veikts trīsstāvu mājas bēniņu dzīvoklītī” - kaut arī bez Džonsona šādas vārdnīcas visticamāk patiešām nebūtu, tomēr viņam bija arī palīgi - veseli seši. Tālāk Rasels cildinoši atsaucas uz vienu no labākajām - vismaz objektīvāko - Džonsona biogrāfiju, kuru sarakstījis Volters Džeksons Beits. Uzvārdu Beits viņš konsekventi raksta “Bait” (angliski - “ēsma”), kamēr patiesībā šis cienījamais un pedantiski rūpīgais pētnieks ir Bate. Ar to pietiek, lai sāktu šaubīties arī par citām jaukās grāmatas nodaļām. No otras puses, ir jau savs nenovīdīgs prieciņš, ka paviršība un faktu nepārbaudīšana nav tikai latviešu autoriem raksturīga.