Džons Krakauers "Retinātā gaisā"
RL lasa

Uldis Tīrons

Džons Krakauers "Retinātā gaisā"

Džons Krakauers
Retinātā gaisā
Rīga: AGB, 1998

Par traģiskajiem notikumiem Everestā 1996. gada maijā es uzzināju Katmandu jūnija sākumā, tikko izmocījies pa Tibetu, un, kad pēc diviem gadiem iznāca Krakauera grāmata, man ar to jau bija savas personiskas, vīriešu attiecības. Tagad, lasot to otro reizi, mēģināju palūkoties uz šo dokumentālo “piedzīvojumu (adventure) literatūru” pavisam citādi – kā uz žanra paraugu, un Džons Krakauers ir viens no žanra meistariem (nākošais viņa bestsellers bija par ekstrēmo ideālistu Krisu Makkandlesu, kura līķi 1992. gadā atrada aļņu mednieki kādā autobusa vrakā Aļaskas mežos). Lai gan Krakauers Roba Hola Everesta ekspedīcijā piedalījās tieši ar mērķi uzrakstīt reportāžu žurnālam Outside, četru viņa grupas biedru (no pieciem uzkāpušajiem, kuru vidū bija arī viņš pats) un vēl piecu paralēlo ekspedīciju dalībnieku bojāeja sniega vētrā 10. maijā bija ne vien ciniska veiksme reportāžas popularitātes nodrošināšanai, bet arī cēlonis nemieram, kas atspoguļojas jau grāmatā. Aiz rūpīgā notikuma apraksta un centieniem saprast, kāpēc nelaime notikusi, iespējams, slēpjas cits, svarīgāks motīvs: rakstnieks pats ir šīs traģēdijas dalībnieks, bet traģēdijas varoņiem pašiem nav jāzina, kādu lomu viņiem liktenis ir iedalījis.