Dāvis Sīmanis

Džons Kasavetīss "Pirmizrāde", 1977

Džons Kasavetīss

Pirmizrāde, 1977

Opening Night, John Cassavetes

Ja kadram ir kāds sakars ar izteikumu, tad Kasavetīss ir aprauta teikuma meistars. Pietuvinājies pavisam klāt (tuvplānā) saviem psihodramatiskajiem varoņiem, viņš neļauj līdz galam noteikt tiem diagnozi, jo ik pa brīdim fiziski (montējot) pārrauj epizodes, kas viņa varoņu traumēto apziņu tiecas atainot. Arī par Mērtlu Gordoni (filmā viņu atveido Kasavetīsa sieva Džīna Roulendsa), savecējušu teātra aktrisi, kuras dzīvi izjauc kādas kvēlas fanes nāve, turpmākajās privātajās un skatuves peripetijās uzzināsim tikai aprauti un fragmentāri. Režisors nemēģina par katru cenu visu izstāstīt, atstājot vietu neskaidrībai un skatītāju izdomai, un “Pirmizrāde” ir tikai viens no šādiem piemēriem Kasavetīsa daiļradē. Visa šī zibošās kameras uzņemtā teātra dzīve ar improvizētajiem dialogiem un aktieru gandrīz vai dzīvo klātbūtni liecina par mākslinieka vietu šajā pasaulē. Kaut kas tajā atgādina Līvas Ulmanes traģismu Bergmana “Personā”, vienkārši atzīstot, ka dzīvošana mākslai nebūt nepiedāvā glābiņu vai varbūt – tai vispār nav jēgas.