Ričards Kērtiss, Bens Eltons "Blekaders dodas uz priekšu", 1989

Dāvis Sīmanis

Ričards Kērtiss, Bens Eltons "Blekaders dodas uz priekšu", 1989

Ričards Kērtiss, Bens Eltons
Blekaders dodas uz priekšu, 1989
Blackadder Goes Forth, Richard Curtis, Ben Elton

Filmu par Pirmo karu ir daudz mazāk, nekā par Otro, un arī starp tām pavisam maz ir to, kas varētu ko būtisku pateikt par šo bezjēdzīgo asinspirti – “Lielo karu”. Netīšām, bet “Mistera Bīna” (Rovana Atkinsona) televīzijas komēdija “Blekaders dodas uz priekšu” ir viens no skaudrākajiem un reizē jautrākajiem šī kara absurda iedzīvinātājiem. Sešas sērijas kļūst par kopīgu filmu, un visā tās garumā ciniskais britu kapteinis Blekaders dažādos veidos neveiksmīgi cenšas tikt prom no ierakumiem kaut kur Flandrijas laukos. Lai arī pieredzējis karavīrs, viņš notiekošajā nespēj saskatīt nekādu jēgu, vienīgi drošu bojāeju. Nāvei karalaukā, iespējams, jēga arī ir, taču šoreiz filmā uzsvērts, ka tādas nav. Blekadera ienaidnieki nav vis vācieši otrpus frontes līnijai, bet gan nejēga ģenerālis Melčets, smirdīgais palīgs Boldriks un tukšais, labprāt nāvei atdotais leitnants Džordžs. Ne vien vēsturiskajā laikā, bet arī situācijas nolemtībā visu nosaka un “salaiž dēlī” pie varas esoši ambiciozi idioti – sīkmanīgi pielīdēji, kas gatavi upurēt jebkuru pārprasta izdevīguma vārdā. Turklāt tas viss šķiet jau nupat piedzīvots.