Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Donalds S. Lopezs jnr.
Tibetas mirušo grāmata: biogrāfija
Princeton University Press, 2011
D.S. Lopezs izklāsta, kādā veidā līdz Rietumiem nonāca viens no šeit populārākajiem Austrumu klasiskajiem tekstiem – “Tibetas mirušo grāmata”. Viņam pat nebūtu jāatsaucas uz Dalailamu, lai izteiktu pieņēmumu, ka “Tibetas mirušo grāmatas” ārkārtīgā popularitāte Rietumos, bez šaubām, balstīta bailēs no nāves un tādēļ – saspringtā interesē par to. Grāmata veidota, par motīvu izmantojot seno svēto tekstu pēkšņas atrašanas tradīciju, kas no budisma aizved līdz pat Amerikai, kur, piemēram, 1823. gadā pēc eņģeļa Moroni norādījuma kāds Džozefs Smits atrada plāksnes ar tekstiem, kas kļuva par pamatu Mormoņu grāmatai. Savukārt “Tibetiešu mirušo grāmatu” “atklāja” un 1927. gadā izdeva Valters Evans-Vencs, kurš bija garīgās blēdes Helēnas Blavatskas sekotājs un kurš savā ziņā jau pirms tās pārtulkošanas (viņš neprata tibetiski) “saprata”, par ko tajā ir runa. Lopeza grāmatiņa acīmredzami grauj ilūziju par iespēju pamatoties uz senajiem tekstiem, rādot, ka tie pastāv tikai mūsdienu vēlmju un priekšstatu lasījumā.