Daniela Zacmane

Daglass Sērks "Ierakstīts vējā", 1956

d71183cdedd9895c7175e1918a8_prev

Daglass Sērks

Ierakstīts vējā, 1956

Writtenonthe Wind, Douglas Sirk

Labas melodrāmas spēks acīmredzot ir tās formā, ne saturā, kas šīs filmas gadījumā izklausās pēc kāda nebūt simt minūtēs iespiesta meksikāņu seriāla, kurā trūkst vienīgi varoņa ar atmiņas zudumu; viss pārējais – skaistas sievietes, skaisti vīrieši, bagātība, alkoholisms, greizsirdība, impotence un nimfomānija – šajā filmā ir. Filmas sižetiskais pārspīlējums sasaucas ar tās vizuālo pompu – košas ir dāmu lūpas, debesis ir aizdomīgi spilgtas, un nepārprotami viss notiek dekorācijās. Paiet zināms brīdis, līdz skatītājs apjauš, ka ir jābūt ļoti talantīgam, lai radītu tik sakāpinātu un ironisku samākslotību. Zināms brīdis pagāja arī režisoram DaglasamSērkam, pirms viņš ieguva savu nepārspējama melodrāmas meistara statusu kinematogrāfā. Ir taču jāmāk ar pašas Holivudas paņēmieniem ironizēt par holivudismu un pie reizes arī par skatītāju, kurš, jūtot līdzi varoņu peripetijām, saredz, cik dzīvas viņā pašā ir kino radītās klišejas. Ne velti kādā epizodē Sērka iemīļotais aktieris tumšmatainais skaistulis Roks Hadsons, skatoties, kā liekas, jums tieši acīs, prasīs: “Jūs meklējat jautrību vai dvēseli meklējat?”