Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
D.D. Šarma.
Himalaju tautu dīvainās paražas un rituāli
Mittal Publications, Ņūdeli, 2000
Ilgu laiku Eiropā bija pierasts spriest par “mežoņu tautu” tikumiem pēc misionāru ziņojumiem vai antropologu epizodiskiem pētījumiem.
Vieni bija tendēti visur saskatīt pirmskristīgu dzīvnieciskumu, taču aprakstīja to, smalkjūtīgi “cenzējot” piedauzīgākās detaļas, otri centās savus novērojumus iekļaut kādā “sistēmā”. Šajā grāmatā savākti bezkaislīgi fakti no mūsdienu cilšu sadzīves, nemēģinot īpaši moralizēt vai nodalīt tradicionālo no aizgūtā. Secinājumus katrs var izdarīt pats, taču svarīgākais ir tas, ka Rietumu civilizācijā pieņemtās tradīcijas nebūt nav universālas vai dabiskas.
Tepat mums līdzās dzīvo cilvēki, kas stājas dzimumsakaros, veido radnieciskas saites, mirst un apglabā savus mirušos pavisam savādāk. Arī dzimumu lomas un attieksme pret to, kas ir “normāls”, mēdz būt ļoti atšķirīgas pat tuvu līdzās atrodamās kultūrās. Interesantākais šajos pētījumos ir tas, ka tā dēvētajās primitīvajās ciltīs eksistē tādi paši dubultstandarti kā samaitātākajās lielpilsētās. Khasas cilts precētās sievietes, piemēram, uzvedas diametrāli pretēji atkarībā no tā, vai atrodas vīra mājās vai dzimtajā ciemā. Vienā gadījumā tās ir paklausīgas un klusas sava vīra verdzenes, otrajā – valdonīgas un brīvas savu seksuālo tieksmju īstenotājas.