Ilmārs Šlāpins

Civilizācijas skatlogs

Civilizācijas skatlogs
Zinātniski fantastisku stāstu krājums
Rīga: Zvaigzne, 1977

Šī ir no tām grāmatām, kas savulaik smagi traumēja manu nenobriedušā pusau­dža prātu, tādēļ es to gribēju sameklēt no jauna un pārbaudīt to, kas atmiņas pažobelēs bija saglabājies kā biedējošs gaišredzības akts. Krājumu veido tā saucamo kapitā­­listisko rakstnieku daiļdarbi, kuros pausta “nežēlīga buržuāziskās realitātes kritika”, ietērpjot to smalki maskētā nākot­nes pa­­redzēšanas žanrā. Padomju litera­tūrzinātne neatzina fantastikas izklaidējošo (biedējošo – gluži kā šausmu filmās) raksturu un piedēvēja tai kritiskā reālisma misiju: Ēzopa valodā ar netālas nākotnes ne­­pievilcīgo ainu starpniecību nosodīt pašreizējo ne­­­taisnīgo sociālo iekārtu. Tas arī izskaidro­ja, kāpēc fantastiskās antiutopijas žanrs bija uzplaucis tieši Rietumu kapitālistiskajās valstīs – tur taču vairāk nekā jebkur citur var atrast pūstošo sociālo parādību aiz­metņus. Šis krājums ir sakārtots īpaši rū­­pī­gi – tajā tiek uzskatāmi parādīts, pie kā­­­diem izkropļojumiem var novest nepār­do­māts tehniskais progress nevienlīdzības sabiedrībā. Roboti, ārpuszemes tehnolo­ģijas, ceļošana laikā, mākslīgais intelekts, matērijas pārveidošanas un sakaru tehno­loģijas – tas viss apdraud cilvēci, ja nonāk nepareizās rokās. Īpaši aizraujoši ir lasīt japāņu autora Jasutakas Cucui stāstu “Civilizācijas skatlogs”, kurā jau tolaik pilnīgi precīzi aprakstīta interneta videočatu pos­to­­šā ietekme – vuārisma, ekshibicionisma, kolektīvās masturbācijas un seksuālo pakal­pojumu pārdošanas straujā izplatība, bet, pats galvenais, – sociālās nevienlīdzī­bas saasināšanās.