Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Bernardo Bertoluči
Es un tu, 2012
Io e te, Bernardo Bertolucci
Šī ir Bertoluči pēdējā filma (tiesa, klīst baumas, ka viņš turpina strādāt pie vēl kāda projekta par 16. gadsimta itāļu komponistu un slepkavu Karlo Džezualdo), ko viņš uzņēmis 70 gadu vecumā un desmit gadus pēc savas iepriekšējās filmas “Sapņotāji”. Arī šajā viņš turpina analizēt pusaudžu seksualitāti, taču atšķirībā no barokāli krāšņās un neskaitāmām atsaucēm piepildītās filmas par ménage-à-trois Parīzes dzīvoklī studentu nemieru laikā šī ir “bunkura filma” gandrīz burtiskā nozīmē. Tās darbība notiek dzīvojamās mājas pagrabā, kur ieslēdzies slepus no vecākiem nedēļu nolemj pavadīt kāds problemātisks puika, neaizbraucis ar klasi uz kalniem, – viņš klausās mūziku, lasa šausmu romānu un vēro skudru akvāriju, līdz negaidīti pie viņa ierodas ekspresīvā pusmāsa – māksliniece un narkomāne. Neglītā vidē, ierobežotos apstākļos un ar īpaši neizskaistinātiem aktieriem Bertoluči ir izdevies panākt erotiski sakāpinātu “saspensu”, kura rezultātā “nekas nenotiek”, taču skatītājs gūst katarsi un puika kļūst mazliet pieaugušāks. Runā, ka Bertoluči gribējis savu filmu uzņemt 3D formātā, taču labi vien ir, ka atmeta šo ideju kā vulgāru.