Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Bens Jagoda.
Pa pilsētu: New Yorker un tā radītā pasaule
Scribner, Ņujorka, Londona, Sidneja, Singapūra, 2000
New Yorker ar prieku lasu jau gadus 25 un, kaut gan gadās arī pa numuram, kuru neizlasu no vāka līdz vākam, man grūti pievienoties spriedumam, uz kādu, šķiet, vedina žurnāla biogrāfijas autors: ka tā triumfa periods ir jau aiz muguras līdz ar leģendārajiem redaktoriem Haroldu Rosu (1925–1951) un Viljamu Šonu (1951–1987). Tiesa, pārmaiņas, ko žurnālā jau 80. gadu beigās ieviesa un savu redaktores gadu gaitā nostiprināja apsviedīgā angliete Tīna Brauna, nevarēja nepamanīt: modernizēts šrifts, mazāk teksta lappusē, krāsas un, pats galvenais (“vecajam”, izsmalcinātajam New Yorker pilnīgi neiedomājami) – fotogrāfijas! Jagoda uzsver, ka pretēji tam, ko apgalvotu jebkurš biznesa augstskolas beidzējs, žurnāls allaž ieguvis, rīkojoties tieši pretēji t.s. “pārdošanas noteikumiem”. Tas uzskatījis, ka labāk nerakstīt nemaz, nekā darīt to ātri un līdz ar to pavirši; krāšņu un skandalozu faktu nepublicēt, ja tas nav vairākkārt rūpīgi pārbaudīts (žurnāls ir slavens ar saviem skrupulozajiem faktu pārbaudītājiem, katru numuru pirms publicēšanas izlasa 6-8 cilvēki); dāsni atalgot un citādi lutināt autorus, kas ir žurnāla kodols. Pilnīgi pretēji loģikai, “snobiskais un augstprātīgais” New Yorker visus savas pastāvēšanas gadus bijis pelnošs uzņēmums, un tā parakstītāju un pircēju līkne turpina kāpt.