Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Kādā no šī pasākuma recenzijām bija teikts, ka neticamas lietas nudien pasaulē vēl arvien ir iespējamas un viena no tādām esot bijušas vairāk nekā pusstundu garas stāvovācijas pēc šīs izrādes beigām. Brīnumam līdzīgs bija arī fakts, ka izrādes laikā gandrīz neviens skatītājs nebija izlēmis doties prom. Šo pārsteigumu var labi saprast, jo beļģu multimākslinieka un režisora Jana Fabres uzvedums “Olimpa kalns”, kam pirmizrāde notika pērn Berliner Festspiele, ilgst tieši 24 stundas, kuru laikā, kā minēts izrādes aprakstā, 27 aktieri dejo, tēlo, svīst, mīl, cieš, aizmieg un izsapņo senās Grieķijas mītus. Fabre savā 30 gadu karjerā jau vairākkārt rotaļājies ar laiku un tā nospiedumiem gan mūsu, gan iesaistīto aktieru dzīvē – tā, piemēram, viņa izrāde “Šis ir tāds teātris, kādu varētu gaidīt un paredzēt” ilga astoņas stundas. “Olimpa kalnā”, kur satiekas tādi iepriekšparedzami tēli kā Mēdeja, Antigone, Dionīss u.c., Fabre esot vēlējies atdzīvināt izjūtas un pārdzīvojumus, kādus būtu varējuši pieredzēt antīkajā pasaulē dzīvojušie traģēdiju skatītāji, kam teātra apmeklējums nebija viena vakara pāris stundu pasākums ar starpbrīdi un bufeti, bet gan krietni vien laikietilpīgāks rituāls. Saprotamu iemeslu dēļ izrāde nemēdz notikt pārāk bieži (viena no tuvākajā laikā paredzamajām notiks martā Seviljā), taču tagad ikvienam pacietīgam interesentam to ir iespējams noskatīties Francijas Televīzijas kultūras kanālā Culturebox, kur tā ir sadalīta krietni vien ērtāk “patērējamos” sešos četru stundu nogriežņos.