Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Arturs Rensoms.
Kad Jelgavā bija buras. Jahtas Racundra ceļojums – 20. gadu Latvija britu burātāja acīm
Dienas Grāmata, 2006
Virspusi veido skaistums un skaidrība: ūdens līmenis, niedru labirinti, asari, līdakas, svīres un lauči. Ik mirkli tiek fiksēts vēja virziens, Lielupes dūmaku caurdur tehniska romantika: koka un dzelzs priekšmeti ar burātājiem saprotamiem nosaukumiem. Uz ūdens kust neliela izmēra saimniecība – velkonīši, baļķi, siena kaudzes un tīkli ar korķa pludiņiem. Gar malām peld latviešu dzīve, kuru raksturo nelaipni vai savtīgi raksturi, nokrejots piens, slikta tabaka un skumji kara postījumi, ko vietumis nomaina karogi un lepna maršēšana. Kā draudīga citas pasaules klātbūtne uzpeld īsi pieminējumi par šķietami tikai makšķerējošā un burājošā vīra darbiem – rakstiem avīzēs, apcerējumiem par sarkanās Krievijas naudas reformu. Dažkārt viņš pamet laivu, lai aizbrauktu pie saviem draugiem krievu boļševikiem un savāktu materiālus “The Manchester Guardian”. Citu starpā, viņš varbūt ir “dubultaģents”, lai kas ar to tiktu saprasts. Kritiskā mīļotā sieviete, kas ņem gultā zalkti, bet zibenīgi pārtrauc ceļojumu, tiklīdz izrādās, ka laivā mīt pele, ir bijusī Trocka sekretāre. Vērojot atspīdumu sen aiztecējušā upē, grūti atšķirt, kas ir šķitums, kas īstenība.