Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Alēns Renē
Visas pasaules atmiņa, 1956
Toute la mémoire du monde, Alain Resnais
Līdz 2014. gada 1. martam šķita, ka Alēns Renē ir nemirstīgs. Iedomājieties režisoru, kurš jau nākamajā gadā pēc kara sāka uzņemt savas pirmās īsfilmas, bet savu pēdējo pilnmetrāžu izrādīja vēl šī gada Berlīnes festivālā. Dokumentālā īsfilma, kas tapa kā Francijas Nacionālās bibliotēkas pasūtījums, bija viens no agrīnajiem pierādījumiem Renē ģenialitātei. Ar savu bezkaislīgo “jaunā romānista” pieeju viņš atklāj bibliotēkas ēkas iekšējo sistēmu ar tās tumšajām grāmatu krātuvēm, arhivācijas laboratorijām, Romas impērijas izmēra lasītavām, anonīmiem bibliotekāriem vienādos uzsvārčos un pāri visam milzīgām grāmatu kaudzēm – kā cilvēku pasaules mehānisku atveidu. Par to jo īpaši liecina nevilšais sievietes skatiens sejā, kas uzdrukāta uz tās grāmatas vāka, kurai skatītājs seko viscaur ēkas labirintiem. Šī grāmata tad arī kļūst par filmas galveno varoni; no malas tās ceļu novēro arī marmora kariatīžu bezemociju sejas un pats autors, aizkadrā komentējot to kā ceļojumu cilvēces atmiņā. Pēc filmas noskatīšanās nākas domāt, ka tomēr pastāv kādas īpašas apslēptas zināšanas, tepat mums līdzās. Un šī nojauta dod cerību, ka kādreiz izdosies arī atcerēties.