Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Alekss Gārlands
Ex Machina, 2015
Ex Machina, Alex Garland
Šī varētu būt viena no daudzajām mākslīgā intelekta trešā modes viļņa filmām ar erotikas un šausmu elementiem, ja vien ne lieliskais filmas veidošanā iesaistīto personu loks, kas visādi citādi necilo stāstiņu padarījis par gaumīgu un niansētu mākslas darbu. Pirmkārt, tas ir rakstnieka un scenārista (nu jau vairākus gadus arī kino producenta) Aleksa Gārlanda pirmais režijas darbs, kas aizved skatītāju fantastiskā utopijas saliņā meža vidū, kur pavisam netipisks “trakais zinātnieks” rada mākslīgas sievietes, ar kurām veic eksperimentus un stājas dzimumattiecībās, katru vakaru smagi piedzeras un katru rītu vingro. Aktieru trio, kas izspēlē neparastu mīlas trijstūri, ir savdabīgi un interesanti tēli. Teorētiskas sarunas par Tjūringa testa efektivitāti mijas ar praktiskiem un negaidītiem sižeta pavērsieniem, bet neskaidro filmas morāli lieliski kompensē pārdomāts skaņu celiņš, kura radīšanā piedalījušies Bristoles elektroniskās mūzikas adepti Bens Solsberijs (no grupas Malachai) un Džefs Berovs (no grupas Portishead). Tā dēļ vien šo filmu var skatīties divreiz.