Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Aija Taimiņa, Kaspars Kļaviņš
Ticība un neticība Livonijā: Mārtiņš Luters & Matiass Knutsens
Zalcburga: Verlag Kaspars Kļaviņš, 2013
Ieraugot norādi, ka literārās redaktores bijušas Aina Blinkena un Ina Druviete, bet pēc tam – neticami daudzo sīko kļūdu miriādes, kļūst skaidrs, ka pat vairāk par izsmalcinātiem valodniekiem grāmatai ir no svara kārtīgs korektors, jo šāda darvas karote stipri bojā medus mucu. It īpaši grāmatā, kuras saturs saistās ar grūti salasāmu tekstu skrupulozu atšifrēšanu, kam ir zinātniska atklājuma vērtība. Tomēr medus mucā ir biezs – un tieši “ielipšana” tajā, respektīvi, konteksta izjūtas salipināšana no akadēmiski inventarizētiem vairāku gadsimtu faktiem un mazliet neakadēmiskas, es teiktu, literāras un personiskas mūsdienu pētnieka attieksmes, ir grāmatas valdzinājums. Ļoti dzīvīga sajūta, personiska notikuma sajūta, lasot par to, kā sirdsapziņas jēdziens un priekšstats par elli kā netīras sirdsapziņas stāvokli spēj vienot kristietības reformatoru Luteru un dedzīgo ateisma deklarētāju Knutsenu (un – pēc autora domām – arī mūsdienu luterāņu teologus Latvijā), izsekojot Kļaviņa atklātās Knutsena sacerētās cildinājuma dzejas tēlu skaidrojumam u.c. tēmām. Bet it sevišķi skaidrs kļūst viens – lai cik vēsturiski mainīgas un relatīvas, mūsuprāt, būtu uzskatu un vērtību sistēmas, joprojām interesanti spēj būt tikai tie cilvēki, kuri ir gatavi ar savu dzīvi un rīcību pierādīt kaut vai savu kļūdīšanos.