Neizdevās savienoties ar Twitter. Mēģini vēlreiz!

Daniela Zacmane

Pjērs Andrē Butāns, Mišels Pamārs "Žila Delēza ābece" 1996


Pjērs Andrē Butāns, Mišels Pamārs

Žila Delēza ābece, 1996

L’Abécédaire de Gilles Deleuze, Pierre-André Boutang, Michel Pamart


Šī televīzijas seriāla sižets ietilpst vienā teikumā: tā ir saruna astoņu stundu garumā ar franču filozofu Žilu Delēzu. Taču viss nav tik vienkārši. Sarunas saturiskais rāmis ir alfabēts: atbruņojošā Klēra Parnē pasaka kādu vārdu, kas sākas ar secīgo alfabēta burtu, Delēzs atbild. Viņš ir slims ar tuberkulozi un klepo, taču Parnē gandrīz bez apstājas smēķē. Acīmredzot labai sarunai netraucē nekas. Vai tas būtu alkohols, bērnība, dzīvnieki, opera vai teniss, Delēzs par jebkuru tēmu runā ar kaislību, kuru var radīt tikai patiess domātprieks. Kaķi ir nepatīkami, jo tie trinas (“un man nepatīk nekas, kas pret mani trinas”), pļāpāšana ir netīra, bet rakstīšana – tīra, dzīve ir kas vairāk par personisko, cilvēka šarma pamatā ir zināms trakums, ēst ir bezgala garlaicīgi, bet dzert interesanti, visu to un daudz vairāk Delēzs brīnumaini labi pasaka. Bet vislielākais brīnums ir sajūta, ka tavā acu priekšā no ekrāna nevis skan jau izdomāti teikumi, bet nez kā un nez no kurienes dzimst doma. Pateicoties šai ābecei, Delēzs, kas bez visa cita rakstīja arī par kino, pats kļuvis par daļu no kino.

Raksts no Janvāris 2021 žurnāla